Latviešu folklora kā mantošanas tiesību aizsākums

Kā un kad mūsdienu Latvijas teritorijā ļaudis sāka mantot lietas un kā šīs tiesības attīstījās? Tas ir jautājums, ko pētīt ne tikai tiesību vēsturniekiem, bet arī dzīvesstāstu pētniekiem. Raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta zinātnisko asistenti — dzīvesstāstu pētnieci Kristīni Rotbahu, kura šobrīd strādā pie doktora darba par mantošanas tiesībām kultūrvēsturiskā kontekstā.

 Noklausieties intervijas ierakstu atskaņotajā zemāk (ieraksta ielāde var aizņemt dažas sekundes):

«Tautasdziesmās atspoguļojas tiesības un mantošanas kārtība:

«Tai meitai tēvu zeme, kam neviena bāleliņa.»

Tas norāda, ka zemi manto dēli. Livonijas zemnieku tiesībās teikts, ka zemi, bišu kokus un mežus, manto dēli, ja to nav, meitas. Tautasdziesma pasaka to pašu, ko attiecīgā laika tiesību akti,» skaidro Kristīne Rotbaha.

Raidījuma sākumā par latviešu zemnieku dzīvojamo māju celtniecību Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja galveno krājuma glabātājs Mārtiņš Kuplais.

Avots: Latvijas Radio.

Līdzīgi