Tiks turpināts projekts «Atvērtie dzīvesstāsti»
Pateicoties Valsts Kultūrkapitāla finansējumam, Latvijas mutvārdu vēstures pētnieku asociācija «Dzīvesstāsts» turpinās projektu «Atvērtie dzīvesstāsti».
Projekta ilgtermiņa mērķis ir sekmēt krājuma pieejamību un nodrošināt tā ilgtspēju, popularizēt dzīvesstāstu krājumu plašākā sabiedrībā, veicināt tā intensīvāku izmantošanu un vairot izpratni par dzīvesstāstu nozīmi vēstures, kultūras, sociālo, ekonomisko procesu izziņā. Lai to panāktu, nepieciešams digitalizēt dzīvesstāstu ierakstus, sistematizēt audioierakstu krājumu serverī un veidot neaizskaramo tā dublikātu atsevišķā datu nesējā, kā arī papildināt metadatus digitālās platformas www.garamantas.lv sadaļā «Nacionālās mutvārdu vēstures krājums”. Tas ļaus ievērojami paplašināt dzīvesstāstu krājuma iespējamo lietotāju loku.
Nacionālās mutvārdu vēstures krājums ar vairāk nekā 4800 dzīvesstāstu intervijām ir viens no apjomīgākiem skaņu ierakstu arhīviem Eiropā un Latvijā vienīgais šāda apjoma biogrāfisko atmiņu audio krājums (katra intervija vidēji ilgst 1,5 – 2 stundas). Krājums veidots 30 gadus, un senākās intervijas ir fiksētas analogo kasešu formātā, kas pakāpeniski tiek digitalizēts.
Nozīmīgi ir gan krājuma tapšanas priekšnosacījumi, gan tajā uzkrātie avoti. Pirmās intervijas krājumā nonāca pagājušā gadsimta 80.-90. gadu mijā, sekojot Latvijas Kultūras fonda aicinājumam. Krājums ir arī sava veida Atmodas spogulis, jo atmiņu stāstus izraisīja atklātības politika, pāreja no totalitārisma uz demokrātiju. Pirmās liecības raksturo ilgi noklusētās tēmas un pieredze, par ko cilvēki nedrīkstēja sabiedrībā runāt. Vienlaikus dzīvie represiju liecinieki jau bija sasnieguši sava mūža robežu. Tā krājums sākās ar pēdējo lībiešu iedzīvotāju atmiņām no militarizētās valsts robežzonas, ar trimdinieku atmiņu stāstiem, pārrautajām izsūtīto dzīvēm un pretestības dalībniekiem. Krājumu iezīmē jutīgās tēmas, ko cilvēki atklāj pirmoreiz. Avoti krājumā ir unikāli – gan kā sarunvalodas paraugi, skaņu ierakstu liecības, kas pauž mirkļa emocionālo dabu/ nozīmi un raksturu, gan no realitātes izceltie dzīves nogriežņi ar atsaucēm vispārējā vēstures skatījumā. Analogo kasešu ierakstu konvertēšana digitālā formātā nodrošinās to saglabāšanu, kā arī iekļaušanu plašākā pētnieciskā apritē.
Savukārt krājuma pamatdatu integrēšana LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves digitālajā arhīvā garamantas.lv nodrošina atbilstošu infrastruktūru, kas ļauj iepazīt ierakstu izplatību telpā un laikā, piedāvā interaktīvas, metadatos balstītas kartes un vairākus datu vizualizācijas veidus, interviju atlasi pēc ierakstīšanas laika, kolekcijas, iesaistītajām personām un citiem kritērijiem (skat. https://ej.uz/nmv-karte-garamantas), kas atvieglo informācijas meklēšanu un izmantošanu pētnieciskiem nolūkiem.
Ar pieteikto projektu paredzēts pamatā pabeigt visu vairāk par 30 gadiem glabāto analogo audio kasešu pārveidošanu digitālā formātā. Tā rezultātā tiks nodrošināta arhīva ilgtspēja un plašāka publiska pieeja digitālajā vidē. Piekļuve krājumam nepieciešama, lai individuālos avotus iekļautu aktuālajā kultūras procesā, kas veido izpratni par kolektīvās atmiņas un neformālā kultūras snieguma daudzveidību. Audio formāts nodrošina arī vērtīgu dzīvās runas un izlokšņu paraugu saglabāšanu nemateriālās kultūras pētniecībai un mantojumam. Projektu īstenos Latvijas Mutvārdu vēstures asociācija «Dzīvesstāsts» sadarbībā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtu, kā arī LU Filozofijas un socioloģijas institūtu.